Kas ir Kaļķojamo materiālu pamatā

UZ SĀKUMU

Kalcijs:

• · Kultūraugu sastāvā kalcijs ieņem trešo vietu pēc kālija un slāpekļa, dārzeņiem pirmo;
  
• · atrodas visās šūnas struktūrās un organoīdos ;
  
• · stabilizē ribosomu, mitohondriju un hloroplastu struktūru;
  
• · novērš citu katjonu, piemēram, H+ , Na + , Mg+ , un pat Fe2+ un Al 3+ , vienpusīgu kaitīgo ietekmi (jonu antagonismu);
  
• · ar pektīnvielām veido kalcija pektātus, kuri ir starpšūnu vielas sastāvdaļa;
  
• · aktivē fermentus – dzintarskābes dehidrogenāzi, pektināzi, fosfatāzi;
  
• · ietekmē arī citu elementu (B, Mn, Mo u.c.) uzņemšanu un izmantošanu, jo aktivē to izdalīšanos atpakaļ augsnē.
  
• · ietekmē ogļhidrātu pārvietošanos, kā arī olbaltumvielu maiņu (G. Riņķis, 1964);
  
• · uzlabo augsnes fizikāli ķīmiskās īpašības – struktūru, ūdens režīmu, kā arī labvēlīgi ietekmē mikrobioloģiskos procesus augsnē (H. Mauriņa, 1986 ).
  

Magnijs:

• · aktivē kinēzes – fermentus, kas atšķeļ fosforskābi no ATP un pārnes to uz cukura molekulu vai kādu tās atvasinājumu, izveidojot esteri un ADP;
  
• · katalīzē difosfoesteru izveidošanos no heksozomonofosfātiem;
  
• · piedalās Krebsa cikla reakcijās, aktivējot dehidrogenāzes (izocitronskābes, dzintarskābes un citu substrātu dehidrogenāzes);
  
• · palielina šūnu protoplazmas viskozitāti (G. Riņķis, 1964);
  
• · ietilps transferāžu sastāvā. Sēklās tas veido savienojumus ar fitīnu un uzkrājas galvenokārt dīglī, kur, sēklām dīgstot, stimulē šūnu dalīšanos;
  
• · magnijs, tāpat kā kalcijs, veido savienojumus ar pektīnvielām. Tām ir svarīga nozīme reproduktīvo orgānu veidošanā (H. Maurīņa, 1987).
  

Augsnes skābums ir viens no noteicošajiem faktoriem kultūraugu augšanas un ražas veidošanas procesos. Skābā vidē ir maz kalcija augam uzņemamā formā, līdz ar to augs nespēj uzņemt sabalansētu barības vielu kompleksu. Augsnē veidojas vāji šķīstoši elementu savienojumi, līdz ar to augos pazeminās kālija un magnija saturs, tas veido ļoti vāji attīstītu sakņu sistēmu, kā rezultātā samazinās kultūraugu pārziemošanas un barības vielu uzņemšanas spēja, palielinās jutība pret sēnīšu izraisītām kultūraugu slimībām, krustziežiem veidojas sakņu augoņi, krustziežu dzimtas augi neveido veģetatīvās auga daļas, tie slikti glabājas, pūst, augļkokiem neveidojas kvalitatīvi augļi u.c.

Lauksaimniecībā izmanto dažādus minerālmēslus un pesticīdus, taču netiek ņemts vērā, ka arī minerālmēsli ir fizioloģiski skābi, tie paskābina augsni un būtiski kavē tajā notiekošos bioloģiskos procesus.

Spēcīga augšņu paskābināšanās konstatēta arī Latvijas mežos. Par to liecina skābās augsnēs augošās kokaugu sugas, kas ir mazāk vērtīgas izmantojamo kokmateriālu ziņā. Būtiska pazīme kalcija trūkumam ir lielais vējgāžu daudzums mežos pēc spēcīgiem vējiem. Kalcijs kokaugiem, tāpat kā laukaugiem, iekļaujas šūnapvalku veidošanā, kas palīdz veidot izturīgu stumbru un šķiedru. Kaļķojot mežu augsnes, galvenokārt jaunaudzes, šo risku varētu samazināt līdz minimumam.

Kalcija trūkums ir novērots arī zivkopībā izmantojamos dīķos un dabiskajās ūdens krātuvēs. Tie palēnām aizaug ar skābu vidi mīlošiem meldraugiem un citiem ūdensaugiem. Strauji samazinās ūdenī mītošo vēžveidīgo daudzums, kas kalpo zivīm kā minerālvielu avots.

Lai skābumu līdzsvarotu, nepieciešams pastiprināti piemērot sārmainu vielu, kā rezultātā ķīmisko procesu iedarbībā augsne uzlabojas, paaugstinoties arī tās ražībai. Labs materiāls skābuma samazināšanai ir kaļķis, kas Latvijas teritorijā ir pieejams pietiekošā daudzumā, ir videi draudzīgs un lēts materiāls.